MODERN HOLY PLACES OF EUROPEAN AUTOCHTHONOUS RELIGIONS: THE SACRED SPACE OF LATVIANS AND DIEVTURĪBA
DOI:
https://doi.org/10.55877/cc.vol12.126Keywords:
architecture, ethnic religion, Dievturi, Latvian, place of worship, sacred spaceAbstract
The breakthrough of the newly built sacred structures of European autochtho- nous religions activated in recent decades indicates the topicality of the sacred space studies in these emerging places of worship as well as the historical background. While focusing particularly on Latvians and Dievturība, the paper encompasses the sanctification of trees and house thresholds, the case of Rāmava, analysis and classifi- cation of sacred structures, and an insight into Dievturi shrines.Downloads
References
Alksniņš, A. (2016). The Cultural, Educational and Science Center of Baltic Nations. Rīga: RISEBA.
Anstett, É. (2015). Les funérailles «bio». La mort et les idéologies environnementales au XXIe siècle. Communications 97(2), p. 147–159.
Audzis, L. (1936). Latviešu svētnīcas. Labietis. Nr. 5, p. 219–224.
Balkūnas, V. (2016). Festivalis Mėnuo Juodaragis 2016. Duburys: 15 min. Available: https://www.15min.lt/galerija/duburio-ezero-saloje-atidarytas-festivalis-menuo-juodaragis-98743#galerija/98743/2370225 (viewed 10.10.2017.)
Brastiņš, E. (1937). Dievturība kā bezdraudzes dievestība. Labietis. Nr. 6, p. 312–318.
Butāne, I. (1990). Dievturu draudzes sēta. Rīga: RTU.
Cavanagh, R. (2013). Don’t Stand on the Threshold. Thaizer. Available: https://www.thaizer.com/etiquette/dont-stand-on-the-threshold/ (viewed 11.10.2018.)
Chadwick, M. H. (1900). The Oak and the Thunder-God. The Journal of the Anthropological Institute of Great Britain and Ireland, 30, p. 22–44.
Della-Piana, P. (2010). Witch Daze. Morrisville: Lulu Press.
Dievsēta. (2014). Dievsēta. Facebook. Available: https://www.facebook.com/dievseta/ (viewed 10.04.2018.)
Dusburg, P. (1861). Chronicon terrae Prussiae. In: Scriptores rerum Prussicarum. Leipzig: S. Hirzel, p. 21–219.
ECER. (2014). Declaration. ECER. Available: http://ecer-org.eu/about/declaration/ (viewed 17.04.2018.)
Eglītis, V. (1934). Dievtuŗu baznīca. Labietis. Nr. 6, p. 82–84.
Galtsin, D. (2015). Activism, interfaith and tradition – a pagan perspective. Wiccan Rede Online. Available: http://wiccanrede.org/2015/08/activism-interfaith-andtradition-a-pagan-perspective-an-interview-with-morgana/ (viewed 16.04.2018.)
Gausset, Q., Kenrick, J., Gibb, R. (2011). Indigeneity and autochthony: A couple of false twins? Social Anthropology, 19(2), p. 135–142.
Hartknoch, C. (1684). Alt- und Neues Preussen. Frankfurt und Leipzig: Hallervorden.
Hennenberger, C. (1584). Kurtze und warhafftige Beschreibung des Landes zu Preussen. Königsberg: Georg Osterberg.
Kapenieks, K. (2012). “Prūsijas latvieši” – kursenieku etniskā kopiena XIX gs. beigās un XX gs. sākumā – ieskats problēmas būtībā. History of Latvia (Early Modern & Modern Times), 1/2(85/86), p. 32–43.
Keinänen, M. (2010). The Home, the Sacred Order and Domestic Chores in Premodern Russian Orthodox Karelia. Perspectives on Women’s Everyday Religion. Stockholm: Stockholm University.
LFK. (2002). Dainu Skapis. Rīga: Latviešu folkloras krātuve. Available: http://dainu skapis.lv (viewed 19.04.2018.)
Mārtuža, E. (2016). Pašreizējā senreliģijas/dzīvesziņas situācija Latvijā. Krivule.info. Available: http://krivule.info/lv/2016/06/04/pasreizeja-senreligijasdziveszinassituacija-latvija/ (viewed 10.04.2018.)
Merkel, G. H. (1798). Die Vorzeit Lieflands. Ein Denkmahl des Pfaffen- und Rittergeistes. Berlin: Voss.
Nastevičs, U. (2018). Latvian Religion – Dievturība? Reliģiski filozofiski raksti, XXIV, p. 82–104.
Nastevičs, U. (2017). Tikumu audzināšanas sistēma japāņu un latviešu dievestības tekstos. Rīga: LU.
Pone, Z. (2007). Vadoņa ievešana amatā. YouTube. Available: https://youtu.be/8XWA6kLSWL0 (viewed 10.04.2018.)
Rūķe-Draviņa, V. (1985). Par ievām mūsu tautasdziemās. Jaunā Gaita. Nr. 153. Orangeville: Ceļinieks.
Siliņš, J. (2008). Par tautiska Dievnama – Kultūras nama celtniecību. Latviskais Dieva Padoms. Nr. 17, p. 33–35.
Szyjewski, A. (2003). Religia Słowian. Kraków: Wydawnictwo WAM.
Šmits, P. (1941). Ticējumi. Latviešu tautas ticējumi. Available: http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/koki.htm#koki8 (viewed 19.04.2018.)
Upīte, I. (2014). Veļu laiks: mirušo godināšanas fenomens. LSM. Available: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/velu-laiks-miruso-godinasanas-fenomens.a107337/ (viewed 20.04.2018.)
Vaitkevičius, V. (2003). Alkai: Baltų šventviečių studija. Vilnius: Diemedis.
Vėlius, N. (1983). Senovės baltų pasaulėžiūra. Vilnius: Mintis.
Vėlius, N. (1996). Baltų religijos ir mitologijos šaltiniai I. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidykla.
Visendorfs, H. (1893a). Rāmava. Austrums. Nr. 5, p. 489.
Visendorfs, H. (1893b). Ziņas par latviešu ticību. Jelgava: H. J. Draviņ-Dravnieks.
Wallace, A. F. C. (1956). Revitalization Movements. American Anthropologist, 58(2), p. 264–81.
Westermack, E. (1914). Marriage ceremonies in Morocco. London: Macmillan. Yaşa, R. (2017). The Culture of Threshold among Turks and Mongols. Східний Світ, 1(2), p. 48–59.
Žukovskis, A. (2017). Vēstule. Svēte: Svētes dievturu draudze.
斗鬼正一. (2009). 「変」とは何か―カオス、コスモス、境界線の視点から. Communication & Society, 2, p. 25–36
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2022 Culture Crossroads
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International License.
