THE DEVELOPMENT OF ARCHAEOLOGICAL THOUGHT IN LATVIA DURING THE CONSTRUCTION OF THE RIVER DAUGAVA HYDROPOWER PLANTS
DOI:
https://doi.org/10.55877/cc.vol11.133Keywords:
archaeological thought, history of archaeology, Daugava, hydropower plants, HPPAbstract
The construction of the Daugava River Hydropower Plants (HPPs) and cor- responding impact on archaeological monuments directly showed the importance of landscape. It is a manifest example how identity of whole nation relies on sym- bols. It needs to be asked what is left when the landscape – formed, shaped and developed through hundreds and thousands of years – has been brutally destroyed. During the 1960s archaeologists worked mostly in two regions – Pļaviņas and Riga HPP submerging zones [Loze, Cimermanis 1969: 2–3]. That was really huge and planned research. For archaeologists it was clear that the collected material would keep the story of the life in ancient villages, hillforts and castles as well as peoples living, who had lived there, alive, when all of it would be under the water. Besides the negative aspects, research that went on for many years has shaped and formed archaeological science as well as the development of archaeological thought. The goal of this paper is to examine what pros and cons these works have left and how to evaluate them in today’s context.Downloads
References
B.a. (1939). Vērtīgi izrakumi Lāčplēša salā. Rīts. 4. augusts, 7. lpp.
Caune, A., Caune, C. (1976). Latvijas PSR arheoloģija (1940–1974). Literatūras rādītājs. Rīga: Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka.
Convention concerning the Protection of the World Cultural and Natural Heritage 1972. (1972). Paris.
Dabas un vēstures kalendārs 1991 (1990). Rīga: Zinātne.
Daugavkrastu pieminekļi. Ceļvedis (1989). Koknese: Stučkas Vēstures un mākslas muzejs.
Graudonis, J. (2001). Ievadam. Grām.: Apals, J., Atgāzis, M., Graudonis, J., Loze, I., Mugurēvičs, Ē., Vasks, A., Zagorska, I. Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. – 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Graudonis, J., Urtāns, V. (1961). Senatnes pēdās. Rīga: LPSR ZA izdevniecība.
Ģiga, I. (1966). Top gaismas pils pie Rīgas. Cīņa. Nr. 226, 1. lpp.
Jasenovs, J. (1966). Te viļņosies Rīgas jūra. Cīņa. Nr. 174, 4. lpp.
Ķeguma HES. Available: http://www.latvenergo.lv/hesture/hes_keguma.html# (viewed 07.11.2016.).
Laats, J. M. (2015). Estonia’s largest archaeology project to begin ahead of Rail Baltic construction. Available: http://news.err.ee/v/news/politics/society/e912ac75-2d41-4e73-a1f0-55c449679639/estonias-largest-archeology-project-to-beginahead-of-rail-baltic-construction (viewed 07.11.2016.).
Lapiņš, K. (1940). Sasniegumu gadi 1934.–1940. Studentu dzīve. Nr. 85, 6. lpp.
LATINFORM (1987). Par Daugavpils HES likteni. Padomju Jaunatne. Nr. 132, 1. lpp.
Latvijas PSR arheoloģija (1974). Rīga: Zinātne.
Latvijas Republikas likums: Par kultūras pieminekļu aizsardzību. Available: http://likumi.lv/doc.php?id=72551 (viewed 22.01.2017.)
Loze, I., Cimermanis, S. (1969). No senatnes līdz mūsdienām. Padomju Jaunatne. Nr. 253, 2.–3. lpp.
LTA (1961). Tur, kur šalks Pļaviņu jūra. Cīņa. Nr. 159, 2. lpp.
Mugurēvičs, Ē. (2013). Mana dzīve – no ganuzēna līdz akadēmiķim: vēsturnieka liecības par savu darbu, laikabiedriem un radiniekiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Mugurēvičs, Ē. (1977). Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. 3.–15. gs. arheoloģiskie pieminekļi. Rīga: Zinātne.
Padedzis, I. J., Mintaurs, M. (2013). Atmiņu Daugava. Rīga: Koknesei.
Pastors, A. (1988). Pazudušie vārdi. Zvaigzne. Nr. 12, 13.–14. lpp.
Radiņš, A. (2012). Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns.
Ruša, M. (2002). Arheoloģiskie izrakumi Kokneses viduslaiku pilī. Arheologu pētījumi
Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 199.– 203. lpp.
Ruša, M. (1994). Izrakumi Kokneses pilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 79.–86. lpp.
Ruša, M. (1998). Arheoloģiskie izrakumi Kokneses pilī. Zinātniskās atskaites sesijas
materiāli par arheologu 1996. un 1997.gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 58.–60. lpp.
Stepiņš, P. (1939). Aizkrauklē atrakta sena Baznīca. Brīvā Zeme. Nr. 249, 331.–334. lpp.
Strods, H. (1966). Senās pilis, ciemi un nekropoles jūras dzelmē. Zvaigzne. Nr. 5, 5. lpp.
Stubavs, A. (1960). Gatavojoties 1960. gada ekspedīcijām. Latvijas Zinātnieks. Nr. 9, 1. lpp.
Stubavs, A. (1964). Jauni arheoloģiski dati par seno Koknesi. Dabas un vēstures kalendārs 1965. Rīga: LPSR ZA Izdevniecība.
Stubavs. A. (1976). Ķentes pilskalns un apmetne. Rīga: Zinātne.
The Rescue of Nubian Monuments and Sites. Available: http://portal.unesco.org/culture/en/ev.phpURL_ID=24168&URL_DO=DO_TOPIC&URL_SECTION=201.html (viewed 31.10.2016.)
Šnore, E. (1987). Kivtu kapulauks. Rīga: Zinātne.
Šnore, E., Zariņa, A. (1970). Senā Sēlpils. Rīga: Zinātne.
Troicka, N. (1973). Izrakumi nākamās jūras dibenā. Padomju Jaunatne. Nr. 187, 4. lpp.
VKPAI PDC (Heritage Documentation Centre of State Inspection for Heritage Protection) lieta: Kokneses pils.
Zakss, L. (1965). Senatne no Pļaviņu jūras. Cīņa. Nr. 222, 4. lpp.
Zariņa, A. (1988). Lībiešu apģērbs 10.–13. gs. Rīga: Zinātne.
Денисова, Р. Я., Граудонис, Я. Я., Гравере, Р. У. (1985). Кивуткалнский могильник эпохи бронзы. Рига: Зинатне.
Мугуревич, Э. С. (1965). Восточная Латвия и соседние земли в Х–ХIII вв. Рига: Зинатне.
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2022 Culture Crossroads
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International License.