CAVES LĪBIEŠU UPURALAS AT THE RIVER SVĒTUPE: FROM A SANCTUARY TO A TOURISM DESTINATION

Authors

  • Dr. philol. Sandis Laime
  • Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns

DOI:

https://doi.org/10.55877/cc.vol6.250

Keywords:

Caves Lībiešu Upuralas, sacred places, tourism, offering

Abstract

Caves Lībiešu Upuralas – The Livonian Sacrifice Caves, one of the dominant cultural landscapes on the banks of the River Svētupe is a good example how one and the same place can gain different meanings depending on various groups of the society and various conditions, whereas the interrelation of these meanings and changes throughout time can establish the identity of a specific place. The archaeological materials have proved that local Livonians started to use these caves as sanctuary in the 14th century. In the 16th century when sacrifices in the cave were the most intensive, this place, according to the evidence of written sources and graffiti carved in the walls of the caves, became a sightseeing or tourism site for other nationalities. The analysedmaterial points out to the fact that from the 19th century a sacred space of local significance gradually was turned into one of the country’s tourism destinations, whereas at the end of the 20th century and the beginning of the 21st century it gained the image of a modern sanctuary, but lost its special significance as a sacred place in the interpretation of the local population.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Balaško, Cimermanis, 2003. A. Balaško, S. Cimermanis. Par Rietumvidzemes pašvaldību iespējamo atbalstu valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” zinātniskās daļas īstenošanai: rosinājumi pētījumu paplašināšanai. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 2003. Nr. 5/6. – 201.–209. lpp.

Blumberga, 2006. R. Blumberga. Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2006.

Bregžis, 1931. K. Bregžis. Baznīcu vizitāciju protokoli. Izraksti par jautājumu: kristīgās ticības cīņa ar latvju tautas reliģiju. [Rīga]: Valters un Rapa, 1931.

Caune, Ose, 2004. A. Caune, I. Ose. Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004. (Latvijas viduslaiku pilis, IV)

Endzeliņš, 1933. H. Endzeliņš. Skati Lielsalacas draudzes pagātnē. Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums. 1933. gada 16. marts.

Eniņš, 1982. G. Eniņš. Kur ir Latvijas dziļākās alas? Lauku Dzīve. 1982. Nr. 11.

Eniņš, 1984. G. Eniņš. Tepat Latvijā. Rīga: Liesma, 1984.

Eniņš, 1988. G. Eniņš. Alas. Dabas un vēstures kalendārs 1989. gadam. Rīga: Zinātne, 1988.

Eniņš, 1993. G. Eniņš. Mūsu alas. Lauku Avīze. 1993. gada 23. novembris.

Grewingk, 1861. C. Grewingk. Geologie von Liv- und Kurland mit Inbegriff einiger angrenzenden Gebiete. Dorpat: Heinrich Laakmann, 1861.

Kruse, 1842. F. Kruse. Necrolivonica oder Alterthümer Liv–, Esth– und Curlands bis zur Einführung der Christlichen Religion in dem Kaiserlich Russischen Ostsee-Gouvernements. Dorpat–Leipzig: Leopold Voss, 1842.

Laime, 2009. S. Laime. Svētā pazeme. Latvijas alu folklora. Rīga: Zinātne, 2009.

Limbaži, 1962. Limbaži: tūrisma ceļvedis pa Limbažiem un to apkārtni. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962.

LPT. Latviešu pasakas un teikas. I – XV sēj. Pēc A. Lercha-Puškaiša un citiem avotiem sakopojis un rediģējis prof. P. Šmits. Rīga: Valtera un Rapas apgāds, 1925–1937.

Lövis, 1908. K. Lövis. Schloss Salis. Düna-Zeitung, 1908, 28. August.

Urtāns, 1973a. J. Urtāns. Arheoloģiskie izrakumi lībiešu Upuralās. Progress [Limbaži]. 1973. gada 23. augusts.

Urtāns, 1973b. J. Urtāns. Arheoloģiskie izrakumi lībiešu Upuralās. Lauku Dzīve. 1973. Nr. 11.

Urtāns, 1974. J. Urtāns. Seno pagāniskā kulta vietu arheoloģiskā izpēte. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne. – 71.–74. lpp.

Urtāns, 1975. J. Urtāns. Negaidīti arheoloģiskie atklājumi alās. Dabas un vēstures kalendārs 1976. Rīga: Zinātne, 1975. – 251.–254. lpp.

Urtāns, 1977. J. Urtāns. Senās kulta alas Latvijā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1977. Nr. 2 (355). – 85.–94. lpp.

Urtāns, 1980. J. Urtāns. Svētupes Lībiešu Upuralu arheoloģiskās izpētes rezultāti. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1980. Nr. 11 (400). – 71.–84. lpp.

Urtāns, 2014a. J. Urtāns. Arheoloģisko un kultūrvēsturisko vietu jaunatklājumi un pārbaude. Arheologu pētījumi Latvijā 2012. un 2013. gadā. Rīga: Nordik, in print.

Urtāns, 2014b. J. Urtāns. Latvian Watercourses and their Place Names with roots svēt–, svent– (holy) as the Marks of Ancient Boundaries. Water, Borders and Boundaries. Turku, in print.

Downloads

Published

14.11.2022