HISTORICAL FORMATION AND DEVELOPMENT OF CULTURAL CENTRES IN LATVIA
DOI:
https://doi.org/10.55877/kkmp.2022.63Atslēgvārdi:
cultural centres, cultural institutions, cultural policyKopsavilkums
Cultural centres are multifunctional cultural institutions that provide access to culture throughout Latvia, from smaller local municipalities to larger cities. Cultural centres act as interdisciplinary institutions that provide a wide variety of cultural services and partake in the realisation of all national cultural policy priorities. Throughout Latvia, there are more than five hundred municipal cultural centres. Some attempts have been made to set up non-governmental and private cultural centres, but there is a lack of comprehensive data on these initiatives. The research framework includes author’s analysis of the historical formation and development of Latvian cultural centres from the 18th century to the present day. The aim of the study is to identify and compare the main functions of cultural centres in each period of their historical development in order to explore the genesis of the modern cultural centre and the validity of the historical classification of cultural centres in cultural policy planning documents. The outcome of the work will lead to a proposal for a new periodisation that can be used in future research on the development of cultural centres as well as in policy planning.
Lejupielādes
References
Blumberga, R. (2021). Lībiešu tautas nama vēsture. No ieceres līdz atklāšanai. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Bogen, P. (2018). Business model profiling of cultural centres and performing arts organisations. Sweden: Trans Europe Halles. Pieejams: https://creativelenses.eu/wp-content/uploads/2018/10/Creative-Lenses-Business-Models-Profiling.pdf
Buceniece, E. (2013). Ideju vēsture Latvijā un intelektuālās identitātes veidošanās. No: Stradiņš, J., Hausmanis, V., Kūle, M. Latvieši un Latvija, IV sējums. Latvijas kultūra, izglītība, zinātne. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 12. – 38. lpp.
Būmane , I. (2019). Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne? Rīga: Rīgas Latviešu biedrība.
Ceipe, G. (2010). Latvijas Brāļu draudzes vēsture 1918-1940. LU Akadēmiskais apgāds. Pieejams: https://www.bdm.lv/index.php/garigi-raksti (skatīts 10.08.2022.)
Centrālā statistikas pārvalde (2022). KUG040. Kultūras centri (gada beigās). Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__kultura__kultura/KUG040.px/table/tableViewLayout1/ (skatīts: 16.01.2022.)
Daugavietis, J. (2015). Promocijas darbs Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitika. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/5302/45615-Janis_Daugavietis_2015.pdf?sequence=1&isAllowed=y (skatīts: 27.01.2022.)
Eniņa, A. (2017). Biedrību nami jūgendstila arhitektūras kontekstā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A. daļa, Sociālās un humanitārās zinātnes, 71. sēj., Nr. 1, 59.–89. lpp. Pieejams: http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/71_1/5_Agate_Enina.pdf (skatīts 18.01.2022.)
Eniņa, A., Krastiņš, J. (2012). A Culture House – a Nucleus of a Collective Farm of Soviet Latvia. Pieejams: https://aup-journals.rtu.lv/article/view/aup.2012.007/52 (skatīts: 04.01.2022.)
Eniņa, A. (2014). Mākslu ēku arhitektūra Latvijā. Promocijas darbs. Rīgas Tehniskā universitāte.
Greitjāne, R. (1999). Ieskats latviešu kultūras biedrību un tautas augstskolu darbībā. Latvijas vēstures institūta žurnāls, 4 (33). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds
Iekšlietu ministrijas būvniecības departaments. Pilsētu būvprojektu rādītājs, I sējums, 1903–1944. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 6343. fonds.
Inkei, P. (2016). The Cindarella of Europena Cultural Policies. The Budapest Observatory. Pieejams:https://www.academia.edu/37298251/The_Cinderella_of_European_Cultural_Policies (skatīts 08.01.2022.)
Järvinen, T. (2021). Strategic Cultural Center Management. London: Routledge. https://doi.org/10.4324/9781003052135
Latvijas kultūras datu portāls. Kultūras centri. Pieejams: https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri (skatīts: 10.02.2022.)
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (2014). Vadlīnijas pašvaldību kultūras centru darbībai. Pieejams: https://www.lnkc.gov.lv/lv/media/16962/download (skatīts: 20.01.2022.)
LR Kultūras ministrija (2021). Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam. Pieejams: https:// https://www.km.gov.lv/lv/pazinojums-08032021 (skatīts 08.01.2022.)
Latvijas PSR Kultūras ministrija (1977). Nolikums par Latvijas PSR valsts klubu iestādēm. Rīga: Latvijas PSR Kultūras ministrija.
Ministru kabinets (2009). Kultūras centru darbības attīstības programmā 2009. – 2013. gadam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/190175-par-kulturas-centru-darbibas-attistibas-programmu-2009-2013-gadam (skatīts: 07.01.2022.)
Muktupāvels, V. (2018). Vispārējo latviešu dziesmu (un deju) svētku tradīcijas vēsture. No: Laķe, A., Muktupāvela, R. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija: kolektīvā monogrāfija. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 52. – 67. lpp.
Rasa, I. (2008). Latviešu sabiedrības kultūraktivitātes (1800 – 1991). Rīga: RaKa.
Rīgas Latviešu Biedrība (1928). Rīgas Latviešu Biedrība sešos gadu desmitos (1868-1928). Rīgas Latviešu biedrības izdevums.
Rīgas Latviešu biedrība (2022). Rīgas latviešu biedrības vēsture. Pieejams: https://www.rlb.lv/rlb-vesture (skatīts: 14.08.2022.)
Rukšāne, G. (2010). Cēsnieka sirdsbalss. Stāsts par namu Raunas ielā 12 un cilvēkiem, kas tajā darbojās 95 gadus. Cēsis: Cēsu Kultūras centrs.
Salnītis, V., Skujenieks, M. (1938). Latvijas kultūras statistika 1918. –1937. Rīga: Latvijas Statistiskā pārvalde.
Saeima (2022). Kultūras centru likums. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/FA1190A38E0355FDC22588B6003F09E0?OpenDocument (skatīts 16.09.2022.)
Saeima (1998). Kultūras institūciju likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/51520-kulturas-instituciju-likums (skatīts: 22.01.2022.)
Saeima (1994). Likums Par pašvaldībām. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/57255-par-pasvaldibam.
Stepens, O. (2016). Kultūras menedžmenta organizācija nacistu okupācijas posmā. No: Laķe, A. Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi. Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 239. – 245. lpp.
Stradiņš, J. (1998). Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. Izdevniecība “Zinātne”.
Stranga, A . (2018). Latvijas kultūras un mākslas sovjetizācija pirmajā padomju okupācijas gadā: 1940.gada jūnijs - 1941.gada jūnijs. I daļa. Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Straube G. (2021). Zemnieku brīvlaišanas laikmets Latvijas teritorijā. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/22227-zemnieku-br%C4%ABvlai%C5%A1anas-laikmets-Latvijas-teritorij%C4%81
Straube, G. (2021). Vidzemes brāļu draudze. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/22195-Vidzemes-br%C4%81%C4%BCu-draudze
Švābe, A. (1950). Latvju enciklopēdija. 1. sējums. Stokholma: Apgāds “Trīs zvaigznes”.
Švābe, A., Būmanis, A., Dišlērs, K. (1928 - 1929). Latviešu konversācijas vārdnīca. 2.sējums, 2551., 2552.sl. Rīga: A. Gulbja apgāds.
Teivens, A. (1995). Latvijas lauku krogi un ceļi. Rīga: Māksla.
The Compendium of Cultural Policies & Trends, (2022). A collection of statistical data from the Compendium countries. Pieejams: https://www.culturalpolicies.net/database/search-by-filter (skatīts 20.02.2022.)
Zelče, V. (2003). Biedrības un sabiedriskās organizācijas. No Bērziņš, V. 20. gadsimta Latvijas vēsture. II daļa. Neatkarīga valsts 1918-1940. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds.
Zemītis, G. (2019). Latviskās identitātes veidošanās kultūru migrācijas ietekmē un tās atspoguļojums Latvijas kultūrainavā. No: Jansone, I., Kūlis, M., Rožkalne, A. u. c. Latvija: kultūru migrācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 352.–378. lpp
Downloads
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
License
Copyright (c) 2022 Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
